Zaļās Salas atzītas par labāko dzīvojamo ciematu „Diena” un NORDEA bankas rīkotajā konkursā

Konkursa žūrija, kurā dalību ņēma četri dažādu paaudžu arhitekti – Ausma Skujiņa, Andrejs Ģelzis, Pēteris Bajārs, Uldis Lukševics, kā arī Nekustamo īpašumu attīstītāju asociācijas dibinātājs, arhitekts Ilvars Metenieks, Zaļās Salas atzinusi par viennozīmīgu līderi, konkursam pieteikto dzīvojamo māju ciematu konkurencē. „Ciemata attīstība ir plānota un prognozējama, par mājām domāts ne tikai vienas sētas robežās, bet veidota ciemata ainava. Mājās ir liels gaismas daudzums, vienkārša, bet pietiekami laba apdare un proporcionālas iekštelpas. Ozoli un nojaušamais Daugavas tuvums ir papildu plusi”, uzskata konkursa „Māja. Vide. Cilvēks” žūrija.

Ekspertu vērtējums un komentāri par ciematu „Zaļas salas”:
Andrejs Ģelzis, arhitekts (vērtējums: 5 no 5)

Plānota un prognozējama apbūves attīstība. Skaidrs un pieņemams dzīvojamais koncepts - komfortabls dzīvoklis zaļā pļavā, nevis privātmāja tradicionālā izpratnē. Tas izriet no zemes gabalu parcelācijas, vienstāvīgo, plakano ēku īpatsvara un mēģinājuma neatdalīt katrai ēkai pieguļošo iekšējo zemes gabalu ar žogu. Ēku plānojums un telpu lielums salīdzināms ar Rīgas XX gs. sākuma prominento īres dzīvokļu telpu patīkamajām proporcijām un lielumu - gaišas vienkāršas telpas ar augstiem griestiem. Viss pa rokai, nekā samocīta. Apdares materiālu izvēle - neliela, bet ļoti kvalitatīva. Bīdāmas durvis un logi palielina telpu transformācijas iespējas.

Uldis Lukševics, arhitekts
(vērtējums: 4 no 5)

Varbūt tāpēc, ka es neko īpašu no Zaļajām salām negaidīju, korektās mājas, neskatoties uz sliktajiem laika apstākļiem, mani patīkami pārsteidza ar gaismas daudzumu, vienkāršību un pietiekami labo nostrādi. Kamēr nav izbūvētas sētas, saglabājas plašuma sajūta. Zālīte, ozoli un nojaušamais Daugavas tuvums - kā papildu plusi pašām mājām. Koka dēļu ārējais apšuvums, koka dēļi grīdās, koka autonojume un šķūnītis, neēvelētu koka brusu žogi - rada vienota izstrādājuma iespaidu. Mēģinājums iet ekoloģiskās būves virzienā, izmantojot ekovati - vēl viens pluss. Robustās fasādes, manuprāt, ir diskutējamākā vieta projektā.

Ausma Skujiņa, arhitekte
(vērtējums: 4 no 5)

Žēl, bet sala nav zaļa. Un arī pašas salas nav. Tā ir tikai neveiksmīga reklāma, kas saasina uzmanību pret laba projekta vājajām vietām. Man, tur atrodoties, visu laiku bija jādomā par Daugavu un to, ka tā ir tepat blakus aiz uzbēruma un tās līmenis ir kādus četrus metrus virs zemes, kur stāvam. Vai meliorācija tiks galā ar virsūdeņiem? Ar koku apdarinātās, piezemētās mājiņas šķiet sīkas un bezpalīdzīgas to ūdeņu priekšā, kas līst no gaisa un ir visapkārt.

Toties, ieejot vienā no it kā mazajām ēkām, pārņem miers. Arī nosaukums šim mājas variantam atbilstošs - Rāmā sala. Pārliecinošs ir dārziņš, pret kuru paveras vairākas telpas un terase. Ir radīta sava, norobežota pasaule. Un saprotama šķiet jauno īpašnieku vēlēšanās šo drošības sajūtu nostiprināt, ceļot sētu ap savu īpašumu.

Pēteris Bajārs, arhitekts
(vērtējums: 4 no 5)

Projekts no korekto dzimtes. Atturīgi, pat ļoti atturīgi. Varbūt pārlieku. Un askētiski bezgala. Tomēr - vienots arhitektūras stils, vienota pielietoto materiālu palete plus labi plānojumi un zaļš mauriņš. Ko gan vēl? Varbūt vēlēties mazliet vairāk arhitektūras lidojuma. Lai gan… divdesmit pirmā gadsimta cilvēkam visa diena ir viens vienīgs lidojums. Skriešana, stress, boss-īgņa, bērni, kas neklausa. Tad nu vismaz, pārrodoties savās mājās, iegūstams miers. Un tāds miers (pat arhitektūrā) ir simtiem reižu jaukāks nekā ciku cakas, pseido fahverki, lāčpakaļas un citas briesmas.

Salas ir kā radītas mierīgai dzīvei uz urrā! Cilvēkiem bez pretenzijām. Bet ar prasībām pēc kvalitātes.

Ilvars Metnieks, Nekustamo īpašumu atīstītāju asociācijas vadītājs
(vērtējums: 4 no 5)

Šo ciematu noteikti vajadzētu apskatīt ikvienam, kas plāno dzīvot ārpus pilsētas. Projekts nav vērienīgs. Tieši otrādi - tajā ir sajūtams īpašs autoru roku siltums un vēlme pasniegt jaunajiem mājokļu pircējiem progresīvāko un modernāko produktu, kādu vien esošā vieta un laiks pieļauj. Lielākais sasniegums ir tas, ka ciemata savdabīgo elpu vislabāk var sajust, tieši atrodoties ēku iekšpusē. Tas netieši norāda, ka ideja par ciemata dzīves telpu ir radusies no iekšpuses uz āru, domājot par to, lai vislabāk iemītnieks justos tieši tad, kad tas uzturas pats savā mājā. Kā viens no šī projekta sasniegumiem jāmin konsekventā pieeja ciemata ārtelpas veidolam. Šeit būtu ko pamācīties modernā virziena privātmāju ciematu attīstītājiem.